Sfinksa (сфинкс, sphinx)

- mitoloģisks dzīvnieks ar lauvas ķetnām, spārniem, sievietes galvu un krūtīm. Viena no milzīgākajām tuksneša statujām (Senajā Ēģiptē), briesmonis, kas uzdevis ceļotājiem neatminamas mīklas Senajā Grieķijā. Pirmais, kas atminēja līdz mums nonākušo mīklu par cilvēka mūžu, bija Edips, tas pats, ar kura vārdu ir saistīts Edipa komplekss. No antīkās pasaules šis tēls atklīdis līdz XIX gadsimta romantiķiem gleznās un līdz klasicisma (arī historicisma) arhitektiem un tēlniekiem. Sfinksas īpaši mīlēja novietot krastmalās un laukumos, piešķirot celtnēm un ansambļiem nedaudz biedējošu svinīgumu.
Rīgā divas sfinksas “uz spēcīgi izvirzītiem pīlāriem apsargā vienu no pēdējām M. Eizenšteina celtajām jūgendstila mājām Alberta ielā 2a” (citēts pēc L.Liepas raksra žurnālā “Mana māja”, Nr.35, 2009). Beidzot tās ir arī savestas kārtībā. Detaļa - tieši šajā mājā pavadījis bērnību izcilais domātājs, vēlākais Anglijas Karaliskās akadēmijas prezidents sērs Esaja Berlins, kurš savos filozofiskajos rakstos labprāt iztirzājis domu un ideju mīklas.