Uzkalniņkaps (курган, barrow burial, tumulus burial) - ir akmens vai zemes uzbērums, ko senatnē veidoja virs apbedījuma vai apbedījumu grupas. Rituāla izcelšanās aprakstīta jau Iliādē (Patrokla bēres). Uzkalniņkapi ir bēru rituāla vēstures būtisks elements, tiem mēdz būt dažāda forma. Patlaban zinātnieki izveidojuši veselu uzkalniņu uzskaitījumu pēc formas un materiāla, starp tiem ir gan milzīgie kurgāni Turcijā un Krievijā, gan vikingu apbedījumi u.c. Viens no slavenākajiem uzkalniņkapiem pasaulē ir Stonehenge (no angļu vārda, akmens žogs - viena no lielākajām megalītu celtnēm Lielbritānijā, ko veido koncentriski izvietotie lieli akmens bluķi (būvēta ap 1800. –1500.g. pirms Kristus dzimšanas, kaut gan daži pētnieku to attiecina arī uz daudz senākiem laikiem). Tiek uzskatīta par vienu no slavenākām arheoloģiskām novietnēm pasaulē, ietilpst gan UNESCO, gan Anglijas vēsturiskajā mantojumā, bet fiziski skaitās pieder Lielbritānijas kroņa īpašums. Par Stounhendžas misiju domas dalās, jo tā satur vairākus uzkalniņkapus un vienlaikus, iespējams, kalpojusi arī kā savdabīga senatnes observatorija. attēlā - Viktors Vasņecovs "Kņaza Oļega apraudāšana", 1899.g. |