Svētais vakarēdiens (Тайная вечеря, Last Supper, Lord's Supper)_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg "'Leonardo da Vinci (1452-1519) - The Last Supper (1495-1498)' by Leonardo da Vinci - Unknown. Licensed under Public Domain via Commons - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Leonardo_da_Vinci_(1452-1519)_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg#/media/File:Leonardo_da_Vinci_(1452-1519)_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg") - izplatīts Jaunās Derības sižets tēlotajā mākslā, kur attēlotas Kristus pēdējās vakariņas ar viņa divpadsmit mācekļiem, tai skaitā Jūdasu, kas grasās Kristu nodot. Visslavenākais darbs (Leonardo da Vinči freska, 1495/1497) atrodas netālu no Milānas Svētās Dievmātes klosterī, bet senākais saglabājies - Džotto tāda paša nosaukuma gleznojums. Pareizticībā, savukārt, slavens Simona Ušakova "Svētais vakarēdiens", kas gleznots XVII gadsimta beigās Bizantiešu skolas manierē un glabājas Piemaskavā, Krievijas valsts Vēstures un mākslas muzejā Lavrā. Šo jēdzienu Latvijas Evaņģēliski Luteriskā tradīcija traktē kā "sakramentu, kurā dienišķā maize un vīns savienojas ar Dieva apsolījumu un Dieva klātbūtni". Latviešu sakrālajā (katoļu) mākslā Kristus parasti tiek novietots kompozīcijas centrā, bet Jūdass ir atpazīstams pēc maišaļa ar sudraba grašiem - maksu par nodevību. Nezināmā autora reljefs Jelgavā veidots atbilstoši Leonardo kompozīcijai. 1. attēlā - Leonardo da Vinči "Svētais vakarēdiens", 1495.-1498.g., Santa Maria delle Grazie baznīca, Milāna, Itālija. |
_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg&bu=26&id=931&co=1 "'Leonardo da Vinci (1452-1519) - The Last Supper (1495-1498)' by Leonardo da Vinci - Unknown. Licensed under Public Domain via Commons - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Leonardo_da_Vinci_(1452-1519)_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg#/media/File:Leonardo_da_Vinci_(1452-1519)_-_The_Last_Supper_(1495-1498).jpg")
