Šalē (шале, chalet) no viduslaiku latīņu: calittum

- neliela šveiciešu tipa ārpilsētas māja. Nosaukums radies franciski runājošās Šveices un Savojas daļās, un sākotnēji tika attiecināts uz ganu būdām kalnos, patvērumu (angļu valodā shelter). Par vienu no šāda tipa celtnes vadošo pazīmi kalpo uz āru izceltās koka karnīzes. Pirms vairākiem gadsimtiem ar šo vārdu apzīmēja vasaras sezonai domātas ganāmpulku apkalpojošo strādnieku mītnes, kur tie gatavoja sieru un sviestu. Ziemā, ganāmpulkiem atgriežoties ielejās, šalē celtnes tika noslēgtas. Vēlāk, attīstoties ziemas sporta veidiem, it īpaši kalnu slēpošanai, šīs Alpu celtnes kļuva par nelielām tūristu mītnēm. Šalē īpatnība - tie ļoti labi iekļaujas apkārtējā vidē, it īpaši kalnainajā. Šalē augšstāvi bieži veidoti ar koka pildrežģiem, bet apakšstāvi ir apmesti.
Latvijas arhitektūrā šāda tipa celtnes sāk parādīties vienlaikus ar tā saucamo "dzimtenes stilu" uz XIX-XX gasimtu mijas un kļūst īpaši populāras piepilsētu "smalkajos rajonos", tur, kur zeme nav īpaši dārga un iespējams nelielu savrupmāju uzcelt starp kokiem un pat uz nelīdzena apbūves gabala. Rīgā vairums "šalē" atrodas Mežaparkā, bet daži, kā Gīzikes būvētais nams Pārdaugavā, pat ietilpst Jūgendstila vēsturiskajā mantojumā.