- pazīstamā mākslinieka izcilākais darbs, ko nemēdz atkārtot. Termins, kas parasti tiek izmantots mākslas jomā. Tas raksturo darba pilnību, neatkārtojamību, izcilu fantāziju. Šo terminu dažreiz pielieto, lai izceltu slavena mākslinieka augstāko sasniegumu vai arī atzīmētu kāda mākslas virziena augstāko virsotni. Jāpiezīmē, ka sākotnēji (pastāvot meistaru cunftēm vai ģildēm viduslaiku pilsētās) par šedevru saukts zeļļa "diplomdarbs", pēc kura veikšanas pārējie meistari atļāva viņam pievienoties attiecīgajai korporācijai. Šedevru saraksts aizvien pieaug, bet parasti uz tiem attiecina tikai vispāratzītus un laika pārbaudi izturējušus darbus,tādus, kurus pēc filozofa Hēgeļa vārdiem, "atzīst visas tautas un visi laikmeti". Samotrākas Nīke jeb "Spārnotā uzvara", kas apskatāma Luvras muzejā Parīzē, noteikti ir šedevrs - par spīti iztrūkstošajai galvai un tikai vienam spārnam, kā arī tam, ka mēs nezinām, kādam vēstures notikumam tā ir veltīta. 2013.g. Latvijā klajā laists krāšņs un izzinošs mākslas albūms latviešu un angļu valodā "Glezniecības meistari", kurā apkopotas "glezniecības pērles vai arī mūsu pašu šedevri no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem. Latviski bieži vien tiek lietots arī temins "meistardarbs", bet ārzemju "šedevru" galvenokārt attiecina uz vecmeistaru darbiem. Ņemot vērā to, ka savulaik Vilhelms Purvitis tika uzskatīts par "sniegu karali", proti, mākslinieku, kas izcili labi prot attēlot baltās krāsas dažādus toņus, arī viņa "Pavasara ūdeņi" ir šedevrs.