ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tautas tērpi (национальный костюм, Folk costume, national costume)

- ģērbšanās stils, kad tautas (novada) identitāte tiekot pausta caur tērpu; parasti tiek saistīts ar noteiktu ģeogrāfisko dzīves vietu vai laikmetu, kaut gan tāpat norāda uz sociālo stāvokli, konfesionālo piederību, turības pakāpi. Tautas tērpam mēdz būt divas pamatformas - viena ikdienas valkāšanai, otra - formāliem pasākumiem vai svētkiem. Interese par tautastērpiem pieauga XIX gadsimta Eiropā sakarā ar nacionālā romantisma (arī dažādu Atmodu) parādīšanos, kad tieši zemnieki tika uzskatīti par īstenajiem tautas tradīciju un vērtību glabātājiem.Tautas tērps tiek identificēts ar kaut ko patiesu, īstenu, gandrīz vai mūžīgu. Par tautas tērpu identiskumu iespējams šaubīties, bet tā loma nacionālās apziņas nostiprināšanā ir visai liela.
Tautas tērpi Latvijā ir dažādiem novadiem raksturīgi nacionālie apģērbi. Informācija par tiem vākta uz vēsturisko avotu un etnogrāfiskā materiāla pamata. Uzskata, ka latviešu tautas tērpi tautas kultūras vēsturē ir tās izcils piemineklis, jo arī Dainās šo tērpu darināšana tiek aprakstīta. Mums arī pastāv tautas tērpu iedalījumi pēc novadiem un lietojuma, bet visspilgtāko iespaidu par šo tērpu dažādību var gūt Dziesmu Svētkos. PSRS Laikā tautastērpu un pat to detaļu (prievīšu, saktu, sagšu) valkāšana piederēja pie centieniem saglabāt nacionālo garu un tautas vēsturisko atmiņu.

1. attēlā - Kampaņjas provinces tautas tērpi gadatirgū Romā.

2. attēlā - meitenes muzicē stilizētajos tautas tērpos pieminekļa pakājē, 2014.g. vasara, Vecrīga.