ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Trojas karš (Троянская война, Trojan War)

- grieķu mitoloģijā par šo karu pastāv vairākas literāras (tai skaitā arī mutiskas) versijas, bet mēs ar to esam pazīstami caur Homēra "Iliādi", kas attiecināma uz Trojas aplenkuma pēdējo gadu, bet "Odiseja", savukārt, saistīta ar Odiseja ieilgušo ceļojumu mājup. Trojas kara notikumos darbojas vai visi Olimpa dievi - grieķu vai Trojas pusē, bet šī kara epizodes turpmāk kalpoja par vielu gan Senās Grieķijas prozai un traģēdijai, gan romiešu dzejai un virknei nākamo tēlotās mākslas pārstāvju. Arheologu atrastie Senās Grieķijas keramikas paraugi ļoti bieži ataino Trojas kara slavenākās epizodes, daudzi mūsdienu teicieni - tas pats Trojas zirgs, kurā paslēpušies bruņojušies grieķi, tāpat izriet no Trojas kara notikumiem. Turklāt šis nemirstīgais sižets arī mūsdienās darbojas gan kinomāklā, gan datorspēļu jomā. Jāpiezīmē, ka mitoloģijas līmenī Trojas karš saistīts ar sižetu par Parīda tiesu (vai strīda ābolu), kā rezultātā Afrodīte, padarot Helēnu, grieķu valdnieka Menelaja sievu par skaistāko sievieti pasaulē, pamudināja Parīdu (Trojas valdnieka dēlu) nozagt Helēnu. Kara rezultātā Troja tika iznīcināta, tās tempļi nojaukti, dažas izdzīvojušās sievietes un bērni paverdzināti. Savukārt, viens no izdzīvojušajiem valdnieka dēliem, atbilstoši leģendai, vēlāk kļuvis par Seno Romiešu senci. Skaisto Helēnu līdz mūsdienām apraksta romānisti. Bet reāli kari starp grieķiem un Troju patiesi ir bijuši, turklāt XIX gadsimtā entuziastam arheologam-amatierim Šlīmanam pat izdevies atrast Trojas drupas.
Latviešu valodā "Iliādi" (1936. un 1961.gadā) tulkojis Augusts Ģiezens - latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs. Vēl pirms viņa ar antīkajiem autoriem latviešu lasītāju centies iepazīstināt valodnieks Kārlis Mīlenbahs, pamatojot savu izvēli at to, ka " starp grieķu jaukajiem gara augļiem ir visu smaržīgākie un daiļākie ziedi Homēra "Iliāda" un sevišķi "Odiseja"... Mūsdienās vispopulārākais no Trojas kara personāžiem ir datoru vīruss vai kaitīgā programma Trojas zirgs vai trojāns, kas visbiežāk maskējoties par lietojumprogrammu vai datni, kas šķiet nekaitīga.

1. attēlā - Johanns Georgs Trautmans "Degošā Troja", 1759.-.1562.g., eļļa

2. attēlā - Frančesko Primatičio "Helēna nolaupīšana", 1530.-1539.g.