Terakota (Терракота, terracotta)

- apdedzināts māls un izstrādājumi, parasti trauki, no tā. Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs 1974. gadā tika atklāta milzīga gandrīz 2 gadu tūkstošus veca terakotas kareivju armija. Arī Eiropā terakotu kopš Renesanses izmantoja skulptūru, īpaši krūšutēlu veidošanai, kā arī pielietoja to arhitektūras ornamentos un reljefos. Terakotas izstrādājuma iegūšanai nepieciešamās graudainības mālu veido, žāvē un apdedzina pie apmēram 1000°C. Dzelzs satura daudzums mālā nosaka, kādā krāsā būs izstrādājums pēc apdedzināšanas, no dzeltenās, oranžās, sarkanās, rozā līdz pat pelēkai un tumši brūnai. Apdedzinātā terakota nav ūdens necaurlaidīga, un lai samazinātu tās porainību, terakotu dažkārt pārklāj ar glazūru.
Latvijā terakotas izstrādājumus izmanto dārzniecībā, veidojot dekoratīvus augu podus un palikteņus tieši pateicoties tās porainībai. Mūsdienu tēlnieki labprāt izmanto terakotu kā materiālu sīkplastikas formu veidošanai, jo tā dod iespēju skulptūras gala variantā paturēt uzmetuma (eskīzes) izteiksmīgo lakonismu un tiešumu, tai skaitā atveidot dzīvnieku ķermeņu muskulatūru un spalvojumu.