Termas (термы, thermae) no grieķu: θερμός thermos latīņu: thermae, "siltums, karstums"

- sabiedriskās pirtis Senajā Romā, arī silti vai karsti pazemes avoti. Bijušās Romas impērijas teritorijā ir saglabājušās vairāku termu paliekas, turklāt dažas no tām sniedz mums priekšstatu par šo iestādījumu māksliniecisko noformējumu- piemēram, termas Pompejās, kur pat saglabājies sienu apgleznojums. Termas Senajā Romā bija savdabīgs kopienas kultūras centrs. Daudzi romieši izmantoja termas, lai tiktos ar draugiem un uzcienātu tos, tāpat politiķi uzskatīja pirtis par sarunām piemērotu vietu, jo termu kompleksā ietilpa pat bibliotēka, telpas dzejas lasījumiem, veikali un iespēja garšīgi ieturēties. Mūsdienās dažas no šīm termām Romā pat tiek atjaunotas, jo tās ir vienlaikus gan vēsturiska liecība, gan veselīgs modernizēts laika kavēklis, kā arī tūrisma objekts. Pašreizējā izpratnē termas bija bibliotēkas, mākslas galerijas, lielveikala, restorāna, sporta zāles un SPA kombinācija, jo pirts apmeklējums Senajā Romā bija regulārs un ilgstošs process.
Mūsdienu Latvijā izplatītie SPA kompleksi allaž satur arī vismaz vienu telpu, kas nosaukta par romiešu pirti, kaut gan šis nosaukums ir visai formāls, jo īsta romiešu pirts saturēja virkni telpu un tās darbībai tika izmantots vergu darbs (pirts vergi). Senākie SPA modernajā pasaulē, savukārt, cēlušies no Anglijas vēsturiskās pilsētas Batas dabiskajiem karstajiem avotiem.