- īpašs apģērba gabals Senajā Romā, darināts no plāna vilnas auduma (apmēram sešiem metriem) un valkāts, būdams aptīts apkārt tunikai. Pastāv leģenda, ka toga cēlusies no parastās segas, kad Romas senāta delegācija ieradusies piedāvāt Cincinatam (kas tolaik ara savu zemi) diktatora amatu - saprotams, būdams puspliks. Vēlēdamās piešķirt vīram pienācīgu izskatu, sieva būtībā izgudroja togu. Sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē. togas drīkstēja valkāt vienīgi pilntiesīgs Romas pilsonis. Togas apakšējā mala bija no cita dekoratīva auduma un izcēla valkātāju. Togas krāsu un apdari noteica pasākums un valkātāja sabiedriskais stāvoklis. Vēlāk arī Viduslaikos un Jaunajos laikos valdniekus parādes portretos un skulptūrās attēloja togās.
1. attēlā - Spānijas karaļa Fīlipa IV statuja Romā, togā un ar zizli rokā. Tērps un poza domāti tam, lai atzīmētu valdnieka īpašo lomu mākslu atbalstīšanā.
2. attēlā - nezināms autors "Imperators Marks Aurēlijs togā", Britu muzejs.
