ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Traveja (травея, bay) franču: travée

- ar velvi pārsegta telpas daļa starp tuvākajiem balstiem gotikas un romānikas arhitektūrā. Par balstiem var kalpot gan stabi, gan kolonnas, gan kontrforsi. Dažreiz šo apzīmējumu attiecina uz pārsegtās ejas daļu vai elementu (pārseguma daļu starp velvju ribām), gadījumā, ja eju nosedz velves, piemēram, dažās krustejās. Traveju sistēma veido sakrālās telpas izkārtojumu, un tai parasti ir taisnstūra forma, ko ierobežo arku pamatnes. Tādējādi apaļo vai smailo arku ribas izvietotas paralēli, kas piešķir pārsegumam papildus stiprību. Apzīmējumu sāka plaši pielietot gotikas arhitektūrā. Gadījumā, kad katedrāles centrālais joms atdalīts ar kolonnām un arkām, pieguļošo sānu kapellu skaits var sakrist ar traveju (atsevišķo balstīto posmu) skaitu. Romāņu tipa bazilikās (kad centrālais joms ir augstāks par sānu jomiem), uz vienu centrālo travelu sanāk divas sānu travejas, kuras ir gan zemākas, gan šaurākas.
Labu priekšstatu par traveju var gūt Doma baznīcas krustejā, kur travejas elementi vienā pusē balstās uz ārējām brīvām kolonnām, bet otrā pusē - uz iekšējām puskolonnām, kuras ir baznīcas sienas daļa. Travejas ir pārsegtas ar velvēm, kuras balsta smailās un labi redzamās sarkano ķieģeļu mūrējuma ribas.

1. attēlā - travejas Sv.Miķeļa un sv.Gudulas katedrālē, flāmu gotika, XI-XIII gs., Brisele.

2. attēlā - travejas Doma baznīcas krustejā, vācu gotika, XIV gs. beigas, Rīga.