Triptihs (триптих, triptych) sengrieķu: trɪptɪk trīskārši pārlocīts

- trīsdaļīgs, tematiski vienots mākslas darbs; vidējā daļa parasti ir lielāka par pārējām, blakus daļas vai "spārni" to tematiski papildina. Triptihu ir iespējams salocīt un aizvērt. Nosaukums cēlies no seno romiešu galdiņa ar vienu vidējo virsmu un divām sānu virsmām, kuras ir piekabināmas pie centrālās. Šī gleznojuma forma sakrālajā mākslā parādījusies jau senatnē un Viduslaikos kļuva īpaši populāra, jo uz koka paneļa gleznotais triptihs aizvērtā veidā bija drošāk transportējams. Triptihu izplatības ģeogrāfija bija visai plaša - no Austrumu Bizantijas baznīcām līdz pat Ziemeļeiropas māksliniekiem. Dažreiz triptiha formas izmantoja pat tēlnieki, veidojot reljefus. Triptihs ir poliptiha veids, kuram deva priekšroku lielās baznīcas, pasūtot tematiskās altārgleznas. Slaveno triptiha autoru vidū ir gan Rubenss, gan Boshs, gan Vācijā dzimušais flāmu gleznotājs Hanss Memlings.
Triptihi Latvijas teritorijā esošajos dievnamos pārsvarā satopami pareizticīgo baznīcās kā altārdaļas tematisks gleznojums. Savdabīgu triptihu, kas atrodas LNMM kolekcijā, veidojis latviešu mākslinieks Augusts Annuss, kad viņš aizrāvās ar dekoratīvi naturālo stilu un veltījis dzimtajai Kurzemei kompozīciju atbilstoši senās mākslas tradīcijai. Tas ir laicīgais triptihs ar darba tikumu slavināšanu.