Urbānisms (урбанизм, urbanism)

- 19. gs. beigās Rietumos radies sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas dzīvesveidu uzskatījis par civilizācijas augstāko virsotni. Vēlāk - virziens pilsētbūvniecībā, kuram raksturīga daudzdzīvokļu māju tipveida celtniecība, lielas virsmas un moderno celtniecības materiālu izmantošana. Urbānisma arhitektūra ilgāku laiku izpaudusies “guļamistabu rajonu ” izbūvē, kā arī zināma pilsētvides vienveidība un atšķirīgo valstu moderno pilsētu līdzība līdz pat absurdam. Kopš XX gadsimta pēdējiem trīsdesmit gadiem, urbānisms transformējas, saplūst ar "zaļo kustību" un ekoloģisko drošību un cenšas piešķirt pilsētas videi humānāku izskatu. Par spilgtu piemēru tam kļuva Parīzes kvartāla la Defence izbūve, kur debessskrāpji mijas ar dārziem un parkiem māju terasēs un pats kvartāls izskatās kā modernās arhitektūras muzejs, kur tēlnieki regulāri izstāda savus darbus brīvajā dabā. Pēdējā laikā urbānisms vēlas attīstīt tīklu telpu - mediju un pilsētas vides kopību.
Latvijas arhitektu sabiedrība rīko dažādus pasākumus, kuros tiek iztirzātas urbānisma problēmas Latvijā, iesaistot arī plašāku sabiedrību.Te rodas iespēja pilsētvides nākotnes teritoriju plānošanā rēķināties ar iedzīvotāju vēlmēm. Savukārt, kultūras centrs "Sapņu fabrika" organizē urbānās (pilsētas) kultūras pasākumus, bet Latvijas universitāte pat rīko zinātniskas konferences par zinātniesko urbānismu Latvijā. Mākslinieces Tučas gleznā celtnes it kā nomāc cilvēkus, turklāt to izteikti ģeometriskās formas liek domāt par skaistuma jēdziena mazināšanos mūsdienu pilsētas vidē.