Utopija (Утопия, Utopia)

- sabiedrība vai kopiena, kuras locekļi dzīvo pēc ideāliem sociāli politiskajiem likumiem; vieta, kuras īstenībā nemaz nav vai arī “cilvēka tieksme iegūt paradīzi uz zemes virsmas”. Ticība, ka dzīve progresē attīstībā no neapzinātā uz apzināto, bet katrs cilvēks labprāt dzīvos tikai pēc likumiem. Angļu valstsvīra un humānista Tomasa Mora XVI gadsimta sacerējums ar šādu nosaukumu. Mūsdienās vārds tiek lietots, raksturojot kādu neiespējamu plānu vai pasākumu. Tulkojumā no sengrieķu valodas vārds nozīmē "vieta, kuras nav". Mēģinājumi realizēt utopijas - kaut vai komunisma celtniecība - allaž beidzas ar krahu.
"Utopijas žanrs būtībā paredz ideālas sabiedrības aprakstu, lai gan kopš Rablē laikiem šis apraksts mēdz būt ironisks, bet kopš Svfta laikiem - visai baigs ", raksta Artis Šveice vizuālo mākslu žurnālā "Studija", analizējot Latvijā 2001. gadā Laikmetīgās mākslas muzejā notikušo izstādi "Mūsdienu utopija". Mūsdienu Latvijas preses kontekstā biežāk sastopame teicieni par pozitīvām pārmaiņām, kuras esot uztveramas kā utopija: "Vīzija par godīgu tirgu - Utopija". Toties vienam otram ārzemniekam, it īpaši ar latviešu saknēm, mūsu nelielā, mežiem klātā un nepārapdzīvotā valsts šķiet Zaudētā Paradīze - Utopija.