Batālais žanrs, batālija (Батальный жанр, Battle painting)

- vārds atvasināts no franču saknes "bataille - kauja". Militārās (karadarbības, slaveno kauju) attēlošanas žanrs ir viens no senākajiem civilizācijas vēsturē, turklāt tā atveidošanai izmantoti visdažādākie materiāli, kad valdnieki vēlējušies iemužināt savas uzvaras un pazemot zaudētājus. Vairāki valdnieki pat veidoja savās pilīs galerijas, kuras tika veltītas šim žanram (Kara zāle Versaļā, 1812. gada galerija Ermitāžā u.c.). Vairākkārt tāda tipa gleznu pasūtīšana no valdnieku puses pat izraisīja sīvu konkurenci starp slaveniem māksliniekiem. Gleznas kalpo arī par informācijas avotu tērpu un bruņojuma ziņā, bet to izpildījums parasti atbilst valdošajam laikmeta stilam. Absolutisma laikmetā tas ir klasicisms, XIX gadsimtā - romantisms un reālisms, XX gadsimta laikmetā - pārsvarā ekspresionisms, kad cilvēce beidzot apjautusi žanra īsteni briesmīgo dabu.
Pirmie profesionālie gleznotāji no mūsdienu Latvijas teritorijas bija baltvācieši, un viņu gleznošanas maniere atbilda toreizējām klasicisma vai romantisma prasībām. Tā, Kurzemes hercogistē dzimušais Johans L. Eginks, vēstures ainu gleznotājs un portretists (ar Latvijas vēsturi viņu visciešāk saistīja glezna ''Aleksandrs I dāvina brīvību Baltijas provinču zemniekiem"), darbodamies Pēterburgā, veltīja batālajam žanram laikmetam tipisku gleznu par Ledus kauju "Aleksandra Ņevska uzvara par zviedriem 1240.gadā". Savukārt, latviešu gleznotājs Voldemārs Vimba, kurš aizrāvies ar vēstures sižetiem, XX gadsimta 30.-tajos gados piedāvājis savu romantizētu Saules kaujas versiju.