ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Bābeles tornis (Вавилонская башня, Tower of Babel)

- izplatīts klasiskās mākslas sižets, kur attēlota Vecās Derības leģenda par cilvēku vēlmi uzcelt torni līdz debesīm. Šīs aplamās tieksmes rezultātā Dievs esot radījis valodu bagātību, kas pasākuma iespējas izjauca. Bībele to skaidro ar Dieva vēlēšanos apkarot cilvēka lepnības garu. Te daudzvalodība tiek uztverta kā sodība un cilvēku kontaktus apgrūtinošais šķērslis. Tēma ir vilinājusi ne tikai gleznotājus Renesanses laikmetā, bet arī mūsdienu kinorežisorus. Tā, 2006.gadā Kannās ar panākumiem izrādīta Alehandro Gonsales Injaritu filma "Bābele".
Latviešu tradīcijā ar jēdzienu "Bābele" tiek izprasta kņada, troksnis, vairāku cilvēku runāšana reizē pat vienā valodā, bet otrā neklausoties. Ir pat teiciens "Kā Bābelē". Toties mūsu kaimiņu (un valodas grupas brāļu lietuviešu) māksliniece Jurāte attēlo savu Bābeles vīziju - ne tikai nav uzcēluši, bet arī paši izklīduši. Gandrīz vai neuzceltā komunisma alegorija.

1. attēlā - Pīters Brēgels Vecākais "Bābeles tornis", 1563.g., Mākslas vēstures muzejs, Vīne

2. attēlā - Mikolaitīte Jurāte „Cits tornis”, 2007.g.