Bīskaps (епископ, bishop) grieķu ἐπίσκοπος, epískopos - kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks noteiktā teritoriālajā vienībā (diecēzē). Grieķu valodā termina skaidrojums nozīmēja "augstākais pārraugs". Gan Romas katoļu, gan Austrumu kristietībā, gan anglikāņu baznīcā bīskapi pretendē uz to, ka viņu garīgās varas saknes ir sekošana Kristus mācekļu, 12 apustuļu pēdām, un viņi esot to tiešie mantinieki. Vairākas reformētās baznīcas (luterāņi, metodisti), tāpat uztic baznīcu lietu vadīšanu bīskapiem, taču šo pēctecību apustuļiem neuzsver. Pēc oficiālajām kristietības atziņām "Bīskapam atbilstoši Kristus vārdiem uzticēta atbildība par Kristīgās kopienas locekļu vadīšanu, mācīšanu un pestīšanu". Pirmie trīs bīskapi Baltijā, kuru vārdi saistīti ar kristietības ienākšanu – Meinhards, Bertolds un vāciskās Rīgas dibinātājs Alberts fon Bukshēvdens. Ar Alberta - garīdznieka, diplomāta un politiķa vārdu - saistīti vairāki izcili notikumi Rīgas pilsētas vēsturē - gan Doma baznīcas un Domskolas dibināšana XIII gadsimta sākumā, gan Zobenbrāļu ordeņa izveidošana, kā arī Livonijas kā Marijai veltītās zemes parādīšanās Eiropas vēsturē. Doma baznīcas iekšējā pagalmā 1897. gadā uzstādīja pieminekli Albertam, bet I Pasaules kara laikā tas bija pazudis. Atjaunots par vācbaltu un viņu pēcteču ziedotajiem līdzekļiem Vācijā un uzstādīts Rīgas 800 gadu jubilejas svinību laikā 2001.gada vasarā. Mūsdienu Latvijā darbojas 4 katoļu bīskapi, tai skaitā Rīgas arhibīskaps, 3 luterāņu bīskapi, tai skaitā Rīgas arhibīskaps un Pareizticīgo baznīcu vada Latvijas Metropolīts. 1. attēlā - bīskaps no Boloņas vecpilsētas. |