Brīvdabas muzejs (этнографический музей, музей под открытым небом, open-air museum)

- galvenokārt ir muzejs, kas specializējas veco celtņu savākšanā un izvietošanā atbilstošajā vidē nolūkā sniegt priekšstatu par vēsturisko ainavu, zināmā mērā restaurējot to. Dažreiz tādi muzeji ietilpst "dzīvās vēstures" muzeju kategorijā, jo tajos tiek demonstrēts arī senais dzīves veids, piekopti vecie arodi, parādīta ēdienu gatavošana uz atklātās uguns, sviesta kulšana, darbs smēdē, podniecība u.c. Pirmie brīvdabas muzeji mūsdienu izpratnē radušies XIX gadsimta beigās Skandināvijā, jo tur bija iespējams pārvietot uz noteiktu, muzejam atvēlētu vietu, saglabājušās koka celtnes. Vēlāk radās virkne līdzīgu muzeju citur pasaulē, tai skaitā arī muzeji, uz kuriem jau tika pārvietotas arī akmens un mūra celtnes nolūkā sniegt priekšstatu par Viduslaiku pilsētu dzīvi. Patlaban Eiropā vien vairāk nekā 30 valstīs ir Brīvdabas muzeji. Starp tiem ir arī arhitektūras muzejs Puebla (Poble Espanyol), kas izvietots ļoti gleznainajā vietā un kura autentiskajās celtnēs no dažādiem Spanijas novadiem un laikmetiem iespējams gremdēties pagātnes arhitektūras krāšņumā, baudīt moderno mākslu un atpūsties mierīgajā nomales vidē. Muzeju veido 117 autentiskas ēkas, un tas rekonstruē reālo provinces pilsētu ar ielām, dzīvojamām mājām, baznīcu, skolu, teātri, amatnieku darbnīcām un restorāniem.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas atrodas Juglas ezera krastā, dibināts 1924. gadā un ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, līdzīgi muzeji agrāk dibināti Skandināvijas valstīs. Te aplūkojamas visu Latvijas novadu zemnieku, zvejnieku un amatnieku ēkas un iedzīves lietas, dažādu konfesiju baznīcas, arī ceļa krogs un vējdzirnavas. Mūsdienās muzejā notiek dažādi folkloras pasākumi un gadatirgi, kā arī iespējams aplūkot seno arodu meistaru darbu (kalēju, audēju u.c.).