Brīvmūrnieki, brīvmūrniecība (вольные каменщики, масоны, freemason, freemasonry)

- kustība vai brālība, kuras pirmavoti meklējami XVI gadsimta beigās vai XVII gadsimta sākumā, kaut daži avoti apgalvo, ka masonu (mason, mūrnieku) pamati meklējami Zālamana tempļa celtniecības laikā vai pat faraonu laikmetā Senajā Ēģiptē. Viens no brīvmūrniecības galvenajiem principiem – ticība Augstākai būtībai (Dievam), ko uzskata par Galveno Pasaules arhitektu. Kustība darbojas paralēli baznīcai, bet nav tieši saistīta ne ar vienu konfesiju, jo iestājas par ticības un gara brīvību, kā arī par pamatīgu laicīgu cilvēku izglītošanu, atbilstoši otrajam masonu nosaukumam- "Iluminatori" (apgaismotāji). Plašāka sabiedrība masonu kustību parasti nesaprot un piedēvē tai visas iespējamās ļaunprātības. Brīvmūrnieku pamatvienība ir loža, kuras priekšgalā atrodas maģistrs vai mestrs.
Latvijā vissenākā masonu loža “Ziemeļzvaigzne” nodibināta 1750.gadā. Savukārt, 2005. gada martā pirmo reizi Latvijas vēsturē Rīgā notikusi brīvmūrnieku kultūras nedēļa. No Latvijas Lielložas saita: "...Brīvmūrnieku darbības pamats ir loža. Tā ir garīgā darba centrs, satikšanās vieta un īpašs apziņas stāvoklis. Lai darbs būtu sekmīgs, ir nepieciešama atklāta, godīga un izpalīdzīga saskarsme. Lai apzīmētu savu ciešo vienotību un savstarpējo uzticību, brīvmūrnieki sauc sevi par “brāļiem”. Ložas saviesīgajā dzīvē piedalās arī brīvmūrnieku sievas un ģimenes. Neraugoties uz to, tradicionāli brīvmūrniecība ir vīriešu vienotne. Šeit nav pretrunu ar vīriešu un sieviešu vienlīdzības ideju, jo arī biedrības, kas apvieno tikai vīriešus vai tikai sievietes, ir likumīgas un saprātīgas cilvēku sabiedrības pastāvēšanas formas." Par slavenāko latviešu masoni tiek uzskatīta eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga.