Bruņas (доспехи, armour)

- viss, kas tieši aizsargā karotāju un viņu kaujas līdzekļus no pretinieka ieročiem (bruņucepure, bruņukrekls). Tieši bruņas pirms šaujamieroču parādīšanās palīdzēja atšķirt karavīru (karotāju) no pārējiem cilvēkiem un pat noteica šķirisko piederību, jo bija dārgākas nekā vienkārši aukstie ieroči. Antīkajā pasaulē bija plākšņu bruņas, kas pasargāja krūtis un kāju augšstilbus.
Viduslaiku bruņu kolekciju var aplūkot Rīgas un kuģniecības vēstures muzejā. Bruņinieka dažādas ķermeņa daļas varēja aizsargāt bruņukrekli, bruņucepures, pat bruņuzābāki. Tēlotajā mākslā īpaši populārs jēdziens "bruņucepure" - no tās atvasināta barokālo torņu forma (bruņucepure ar ribām), bet literatūrā - bruņucimds; to izmanto teicienā par nepieciešamību veikt kādu politisku gājienu, izmantojot samta nevis bruņucimdus. No bruņucepures cēlusies ķivere, ko izmanto mūsdienu moto un velobraucēji.