Buramvārdi, buršana (заговоры, incantation)

- psiholoģiskais efekts, iespaidošana ar vārdiem, pārsvarā sendienās; efekts tiek panākts, izmantojot vārdu neparasto salikumu vai pat neesošos vārdus, ko bieži vien pavada atkārtošanās, noteiktas kustības, rituāli. Ar buršanu saistīts arī maģiskā apļa efekts, kas pašu burvi pasargā no ļaunuma. Pietiek atcerēties Gogoļa "Viju", kad bursaks Homa, cerēdams paglābties no ļaunajiem gariem, apvelk sev apkārt apli.
Senlatviešu vēsturē buramos vārdus izmantoja burtnieki (волхв, soothsayer) - senais burvju nosaukums, jo “lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme ir tam, kas tos pasaka.” Rozentāla gleznā čūska sieviete arī maldama kaut ko saka, ne jau labu. Zināmā mērā pie buramvārdiem var pieskaitīt arī līdz mūsdienām nonākušos bērnu “skaitāmos pantiņus”.