Balets (балет, ballet)

- formalizēts deju priekšnesums, kas radies XV gadsimtā Itālijas Renesanses galmos. Sākotnēji izpildīts klasiskās muzikas pavadījumā, kas ietekmēja šo dejas formu. Guvis plašu popularitāti Ludviķa XIV laikmetā Francijā, vēlāk Krievijā un Anglijā. Klasiskais balets ir dejas augsti tehniskā forma ar savu soļu valodu un tradīcijām. XIX gadsimta beigās parādās slavenais Romantiskais krievu balets, kas iekaro pasauli un ietekmē baleta nākotnes attīstību. Mūsdienās paralēli klasiskajam baletam pastāv arī modernās baleta formas. Balerīnas kļuvušas īpaši populāras tēlotajā mākslā saistībā ar franču impresionista Degā tām veltīto sēriju. Mākslinieku, kas uzņemas veidot baleta uzvedumu teātrī, sauc par baletmeistaru vai horeogrāfu. Vairāku baletmeistaru vārdi kļuvuši par leģendām, vēlāk par viņiem sacer romānus un uzņem filmas. Pārsvarā par baletmeistariem, daļēji atmetot dejotāja gaitas, kļūst izcili baletdejotāji.
Profesionālais latviešu balets sāka veidoties 1919.gadā, būdams cieši saistīts ar Nacionālo operu. Pirms tam uz bijušā Vācu teātra skatuves uzstājās galvenokārt ārzemju baletdejotāji un baletmeistari. XX gadsimta divdesmitajos gados nodibināta baleta trupa, latviešu dejotājus apmāca krievu emigranti no bijušā Pēterburgas Marijas teātra. 1922.gadā tiek iestudēts balets “Veltīgā piesardzība”, titullomās – viesmākslinieki, pārējās– jauni latviešu dejotāji. Īpaša loma latviešu baleta izveidē ir Marijas teātra solistei, baletmeistarei un pedagoģei Aleksandrai Fjodorovai, kas Rīgas baletam dod stabilu profesionālu pamatu. Latviešu mākslinieki sākuši aizrauties ar baleta un balerīnu gleznošanu (vēlāk arī skulptūrām) tikai XX gadsimtā, parādoties Nacionālajam baletam un dejotājām. Par vienu no pirmajiem drosminiekiem kļuva grafiķis Sigismunds Vidbergs. Slavenākais latviešu izcelsmes dejotājs XX gadsimta otrajā pusē bija Māris Liepa, kura karjera pamatos risinājās Maskavas "Bolšoj" teātra trupā. Pāragri mirušajam dejotājam, kura bērni Andris un Ilze Liepas ilgus gadu organizē Latvijā baleta svētkus, nesen Nacionālās operas skvērā uzstādīts piemineklis, autori igauņu mākslinieki Jāns Tomiks un Jiri Ojavers.