ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Balkons (балкон, balcony, gallery)

- iežogots ēkas ārsienas izvirzījums; izbūve ar skatītāju vietām virs partera (kinotēatrī) vai virs beletāžas (teātrī). Balkonu kā ēku ārējo dekoratīvi funkcionālo elementu dažādība attēlota gan literatūrā, gan tēlotajā mākslā. Džuljeta, stāvēdama uz balkona, klausās Romeo vārdos (un Džuljetas balkons jpprojām aplūkojams Veronā). Roksāna "Sirano de Beržerakā", arī stāvēdama uz balkona, sajauc divus iemīlējušos. Uz balkona margu pīķiem paliek karājāmies un mirstam de Bisī "Grāfienē de Monsoro". Un tie ir tikai daži literārie balkoni. No balkona dāma nomet cimdu lauvu vidū Šillera balādē.
Latviešu izglītotā, bet trūcīgā jaunatne paaudzēm noskatījusies teātra izrādes no paša augstākā balkona, kur redzamība slikta, bet cenas - zemas. Rīgas jūgenda balkoni ir tik daudzveidīgi un krāšņi, ka grūti izvēlēties skaistāko. Un, beidzot, pat vispieticīgākais dzīvoklītis daudzstāvu mājā kļūst jaukāks, ja tam ir kaut neliels balkons.

1. attēlā - dažāda veida apaļie balkoni Vīnē.

2. attēlā - balkons ar balustriem nama fasādē Tirgoņu ielā 4. arhitekti F.Šefels, H.Šēls, 1900.g.