Birojs (mēbele), sekretārs (Бюро (мебель), desk, bureau)

- ir sadzīves apmēbelējuma priekšmets, kas pārsvarā domāts rakstīšanai un rakstāmpiederumu uzglabāšanai, turklāt tas vienlaikus var kalpot arī kā greznuma priekšmets. Birojs parasti satur gan galda virsmu (uz kuras mūsdienās novieto datoru, kas pakāpeniski nomainījis rakstāmmašīnas un agrākos rakstīšanai domātos komplektus, ieskaitot tintnīcas un spalvu komplektus), gan arī dažāda veida atvilknes, tai skaitā "slepenās" - līdz ar to arī biroja otrais nosaukums, ar noslēpumu glabāšanu (sekretu) iespēju. Pirmais birojs "ar noslēpumu" izgatavots 1730.gadā, un tolaik tika klasificēts kā "dāmu mēbele", būdams skapītis vēstuļu papīram ar atklapējamo dēli šo vēstuļu rakstīšanai. Biroja kā mēbles rašanos var saistīt ar salonu un Apgaismības raksturu, kad smalkais tonis izvirza prasības pēc daiļā un garīgā apvienošanas. Biroju darināšana kļūst par izcilo mēbeļmeistaru specializāciju, birojus sāk darināt valdošajā stilā, dekorējot ar intarsijām un inkrustācijām, grebtiem elementiem un dažāda veida ornamentiem. Parīzē glabājas karaļa Ludviķa XV sekretārs, kurš izmaksāja pasūtītājam milzīgu summu, tā korpuss bija veidots no retu koku koksnes, bruņurupuču bruņu, smalku sudraba un apzeltītās bronzas kalumu klāts, turklāt aprīkots ar sarežģītu slēdzeņu sistēmu. Daudzveidīgie slēdži un atvilknītes dod meistariem iespēju apliecināt savas - un klientu - fantāzijas, rosinot rakstniekus, it īpaši kriminālstāstu autorus pievērsties birojiem kā noslēpumu glabātājiem.
Saprotams, ka Latvijas teritorijā biroji- sekretāri varēja parādīties tikai glaunajās muižās un pilīs tāpat ne agrāk, kā XVIII gadsimta beigās, bet to lielākā daļa aizgāja bojā revolūcijās, dumpjos un karos, kā arī vienkārši cietušas laika zoba un restauratoru trūkuma dēļ. Tomēr daži jauki paraugi ir saglabājušies, un starp tiem ir arī nezināmā meistara darināts birojs, kas kādreiz piederējis slavenā Kuldīgas čellista Kārļa Davidova ģimenei.