Bērnu literatūra (Детская литература, Children's literature)

- bērnu (un arī jaunatnes) literatūras jēdzienā ietilpst stāsti, grāmatas, žurnāli, dzeja, dziesmu teksti - viss, kas izraisa attiecīgās auditorijas interesi, un patlaban var pieņemt, ka bērnu literatūra ir kaut kāds īpašs žanrs. Tomēr šis apzīmējums kā tāds radies stipri vēlāk. Katrā ziņā pirms grāmatu drukāšanas laikmeta par tās eksistenci nav iespējams runāt. Arī vēlāk daudz kas no tā, ko mēs tagad pieskaitām "bērnu literatūrai", sākotnēji bija domāts pieaugušajiem un vēlāk adaptēts bērnu auditorijai - pārsvarā papildināts ar morālu un reliģisku pieskaņu, tieši audzināšanas mērķiem domātu. Starp tām bija arī vairākas slavenas XVII-XVIII gadsimta autoru grāmatas (Robinsona Kruzo piedzīvojumi, Gulivera ceļojumi), kuras līdz bērniem nonāca nedaudz "uzlabotajā un šķīstākajā" veidā. Par bērnu literatūras "zelta laikmetu" uzskata XIX gadsimtu un XX gadsimta pirmo pusi, kad virkne ļoti talantīgu rakstnieku Eiropā un ASV rada klasisko bērnu literatūru, turklāt starp viņiem ir arī pārsvarā pieaugušajiem rakstošie un pat klasiķi (Dikenss, Tolstojs, Vailds, Stīvensons, Tvens, Londons). Dabiski, bērnu literatūrā ietilpst arī bezgalīgie pasaku krājumi. Savukārt, dažas pasaulslavenās un nevīstošās grāmatas ("Trīs musketieri", "Grāfs Montekristo","Kapteiņa Granta bērni", "Noslēpumu sala", "Trīs vīri laivā") vienkārši pārceļo uz bērnu (drīzāk jauniešu) auditoriju. Bērnu literatūra (un kopīga grāmatu lasīšana) kļūst par mājas izglītošanas būtisku sastāvdaļu.
Latvijā visai ilgi savas oriģinālās bērnu literatūras nav, tiek tulkoti daži krievu un vācu valodā tapušie darbi, arī ar moralizējošu pieskaņu, tādi, kā slavenie Makša un Morica piedzīvojumi, kur nepaklausīgie puikas beigās saņem pelnīto sodu. Oriģinālo darbu pirmajiem paraugiem piemīt bērnības atmiņu stils - Birznieka Upīša "Pastariņa dienasgrāmatas" triloģija, Viļa Plūdoņa "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas", Jāņa Akurātera "Kalpa zēna vasara". Par pirmo tieši bērniem domātu literāro darbu var uzskatīt Annas Brigaderes pasaku "Sprīdītis". Īstais uzplaukums bērnu literatūrā latviešu valodā sākas pēc II Pasaules kara, kad virkne talantīgu autoru meklē iespēju izvairīties no politiskas cenzūras un "rakstīt bērniem" vai tulkot populāro ārzemju rakstnieku bērnu autorus - A.Lindgreni, A.Milnu, T.Jansoni. Latviski tika izdota bērnu klasikas sērija "Sprīdīša bibliotēka", kas kļuva par latviešu inteliģences privāto bibliotēku neatņemamu sastāvdaļu. Pēc Neatkarības atjaunošanas bērnu literatūra Latvijā piedzīvo jaunu uzplaukumu. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir Bērnu literatūras centrs un ik gadu tiek pasniegta Jāņa Baltvilka balva Bērnu literatūrā.