Vēsās krāsas (холодные краски, cold paints)

- zaļā, zilā, violetā, jo šīs krāsas atgādina ledu, sniegu, vēsumu; tās asociē ar melanholiju, maigumu, skumjām. Viens no traģiskākajiem glezniecības ģēnijiem, XVII gadsimta sākuma dižmeistars EL Greko, īpaši aizrāvies ar vēso toņu izmantošanu savos gleznojumos, it kā sakāpinot ainavas draudošo briesmu izjūtu vai grēku nožēlošanas patiesīgumu. Viskošākie krāsu kontrasti veidojas, kombinējot siltās un vēsās krāsu apļa nokrāsas, bet dažkārt šī kombinācija var kļūt kliedzoša.
Latviešu Nācionālās mākslas muzejā gleznas, kurās dominē vēsie toņi, pārsvarā saistītas ar Nikolaja Rēriha darbiem, it īpaši Himalaju kalnu gleznojumos, turklāt tur zilie un violetie toņi saskan ar sniegotām virsotnēm, radost mūžīguma un nemainīguma iespaidu. Savukārt. viena no nedaudzajām Voldemāra Mateja gleznām attēlo skumju un pat grūtsirdīgu, bezgala skumju madonnu, kur daži gaiši dzeltenīe triepieni nespēj mainīt kopīgo noskaņu.