- pirmais
no Rīgas pilsētas parkiem, ko iekārtoja pēc Krievijas imperatora Pētera I
iniciatīvas, ievērojot XVIII gadsimta franču un holandiešu dārzu un parku
mākslas tendences, bet par pamata elementiem izmantojot liepu alejas. Te
1721.gadā Pēteris pašrocīgi iestādījis gobu,
kuras atvases pie celma ar piemiņas plāksni dzīvas joprojām. Dārzs kopš 1841. gada ir pilsētas īpašums.
1861. gadā parkā notikuši Baltijas Dziesmu svētki. Sākumā saukts par Ķeizardārzu, kopš 1923.g. – Viestura dārzs, kopš 1973.g. saukts arī par Dziesmusvētku
parku.