- senās Romas panteona šķīstā dieviete Vesta (grieķu dieviets Hestijas analogs) tika uzskatīta par mājas pavarda, mājas kā mājokļa un ģimenes aizbildni. Viņai par godu tika iedegta mūžīgā uguns, ko Vestas templī uzturēja priesterienes - vestālietes. Vēstālietes glabāja arī valstsvīru testamentus, kas bija viens no svarīgākajiem un godpilnākajiem uzdevumiem Senajā Romā. To vestālietes varējāja uzņemties tādēļ, ka atradās templī pastāvīgi un to reputācija sabiedrības acīs bija nevainojama. Vestālietes deva šķīstības solījumu uz 20 gadiem, un tā pārkāpšana tika sodīta ar nāvi. Vestai par godu tika nosaukts arī viens no četriem lielākajiem asteroīdiem. Vestas tempils Romā vēlāk tika pārveidots par kristiešu baznīcu un joprojām ir viena no vislabāk saglabātām Romas impērijas celtnēm. Latviešu literatūrā zināms vestālietes tēla analogs ir Aspazijas lugas Vaidelote varone, kurai tāpat jādod šķīstības solījums. Vestas vārds vēl pirms vairākiem gadu desmitiem tika piešķirts Latvijā ražotajiem gaismekļiem - naktslampiņām. Arī ideja par pavardu kā ģimeniskuma simbolu Latvijas kultūras mantojumā ir ļoti svarīga.
1. attēlā - Vestas templis Romā, 2. gs.p.m.ē.
2. attēlā - Vestas portrets no 1533.gada Senās Romas personālijām veltītā biogrāfiju krājuma.
