Velvju logs (сводчатое окно, lancet window)

- šaurs liela augstuma logs ar izteiktu arkas virsotni, dažreiz saukts par smailo vai pīķa logu, jo tā forma atgādina pīķi. Šādu logu izmantošana ir tipiska sakrālajām gotikas celtnēm stila agrīnajā periodā. Velvju logu motīvs pirmo reizi parādās Viduslaiku Francijā XII gadsimtā, un to pat dažkārt sauc par "pīķu vai smailo" gotikas periodu. Velvju logi mēdz tikt veidoti izolēti, pa vienam, vai arī tikt sapāroti kopīgajā rāmī, kā arī veidot šauro logu grupu, turklāt vidējais logs no grupas augstuma ziņā ir lielākais. Šādi logi ir diezgan askētiski, tiem parasti nav ornamentu, tie pat nedaudz atgādina vienkārši gareniskas ambrazūras.
Vienkāršie velvju logi, kuru stiklojumu veido sīkas rūtiņas (lielās stikla virsmas Viduslaikos nemācēja izgatavot) ir skatāmas vairāku senāko ziemeļu gotikas stilā būvēto Rīgas baznīcu fasādēs - tai skaitā Rīgas Doma gotiskajā daļā un it īpaši Sv. Pētera baznīcas ārsienās.