VEF (VEF (фабрика), VEF)

- XIX gadsimta otrajā pusē un XX gadsimta sākumā strauju tehnisku progresu piedzīvo arī Krievijas impērija, kuras satāvā tolaik ietilpa Latvija. Pateicoties gan dzimtbūšanas atcelšanai, gan dzelzceļa tīklu izbūvei, gan Rīgas Politehnikuma darbībai, te ienāk jaunais enerģijas veids - elektrība. XIX gadsimta 80.-tajos gados elektrību sāk izmantot vairākās fabrikās, sāk darboties pirmā lielākā elektrostacija Baltijā un Latvijā, piegādājot strāvu Vācu teātrim (tagadējā LNO) un vēl dažiem klientiem. Un, beidzot, 1899.gadā Liepājā sāk kursēt pirmais elektriskais tramvajs Latvijā. Ar visām šīm parādībām cieši saistīta Krievu-Baltijas elektrotehniskās fabrikas (vēlāk- Union) vai arī mums labāk pazīstamā VEF izveide 1888. gadā. Tā kā Pirmā Pasaules kara laikā lielākā daļa uzņēmumu tika evakuēta uz Iekškrieviju, elektrotehniskā rūpniecība Rīgā bija jāatsāk gandrīz no nulles.
Par Latvijas Pirmās republikas VEFa pirmsākumu tiek uzskatīts 1919.gada aprīlis, kad Rīgas vecās pasta ēkas (patlaban tur atrodas LU Ekonomikas fakultāte) pagrabstāvā tika ierīkotas Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas sakaru aparatūras remontam. Bet jau 1922.gadā darbnīcās sāka izgatavot telefona aparātus. Pēc vairākām atrašanās vietas maiņām šīs darbnīcas zem nosaukuma "Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca" tika pārvietotas uz tukšajiem bijušā "Uniona" korpusiem (1928.g.), bet 1932.gadā tās pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku VEF. Nekavējoties pie visai plaša VEF ražotā asortimenta, kur ietilpa telefona centrāles, radioaparāti, un pat sporta lidmašīnas, jāpiemin Pasaules tirgu iekarojušais mini fotoaparāts Minox, ko, ko mazo izmēru un augstas kvalitātes dēļ dēvēja par "spiegu fotoaparātu". Pateicoties VEFa sasniegumiem, Latvija pirms II Pasaules kara ierindojās starp vislabāk telefonizētām valstīm Eiropā. II Pasaules kara laikā rūpnīca bija izlaupīta un izpostīta, bet to izdevies ātri atjaunot. Padomju Savienībā VEF kļuva par vispopulārāko rūpnīcu savā jomā, jo katri divi no trim telefona aparātiem PSRS bija ražoti Rīgā. Turklāt no šejienes sāka savu uzvaras ceļu slavenais tranzistoru radioaparāts "Spīdola", ar kā palīdzību "citādi domājošie" varēja klausīties Rietumu raidstacijas par spīti traucējumiem. Diemžēl pēc Neatkarības atjaunošanas VEFa produkcija nespēja izturēt brīvās pasaules konkurenci, piedzīvoja ugunsgrēkus un beidzot tika privatizēta. Tagad tās teritorijā atrodas dažādi kantori un bankas, bet par bijušo godību liecina vien Zevs ar zibeni rokās un saglabājies pieturas nosaukums.