Vecpilsēta (Старый город, Old City)

- viduslaiku pilsētas senākā daļa, tās vēsturiskais centrs. Eiropā tā parasti tika apjozta ar nocietinājumu mūri, kas vairākās pilsētās ir joprojām saglabājušies. Gadījumos, kad vecpilsēta tika veidota uzkalnā, tā joprojām ir redzami saglabājusies. Pilsētām augot, to mūri tika atbīdīti aizvien tālāk, un kādreizējās priekšpilsētas kļuva par pilsētu sastāvdaļu. Par šo procesu joprojām liecina vairākās modernajās galvaspilsētās no mūriem saglabājušies tā saucamie vārti, kuru iekšpusē kādreiz atradusies pati vecpilsēta. XIX gadsimtā vairākās Eiropas pilsētās (Parīzē, Vīnē) mūri tika nojaukti, un formālā robeža starp vecpilsētu un tās priekšpilsētām saglabājusies bulvāru loka izskatā.
Vecrīga ir tipisks viduslaiku vecpilsētas paraugs - Rīgas s pilsētas vissenākā daļa, ko ierobežo Daugavas upe, Kr. Valdemāra iela, bulvāru loks un 13. Janvāra iela. Kopš 1983. gada Vecrīga ir pilsētbūvniecības piemineklis, 1997. gadā iekļauts UNESCO iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā. Vecrīgas panorāmas silueti ar savu baznīcu smailēm pievelk lielas tūristu masas, un 2007. gadā pat ieguva Eiropas mantojuma zīmi. Vecrīgas arhitektūrā mijas viduslaiku celtnes ar Jūgendstila paraugiem un modernām izpriecu vietām.