Varoņi tēlotajā mākslā (герои в искусстве, portrait of a hero) - Mākslinieki kopš sendienām centušies attēlot izcilas personālijas - valdniekus, karavadoņus, slavenos oratorus, dzejniekus. Līdz mums nonākušas Senās Grieķijas un Romas valstsvīru un karavadoņu bistes (Pērikls, Sulla, Pompejs, Cēzars), statujas (Augusts, Marks Aurēlijs, Trajans) un pat gleznas ar Maķedonijas Aleksandra attēlu ("Kauja pie Issas)". Tomēr īstena aizraušanās ar varoņu portretiem sākās romantisma laikmetā, kad Napoleona Bonaparta personā franču mākslinieki ieguva kāroto personāžu, jo tas bijis pēdējais karavadonis, kurš personīgi vadījis savus kareivjus cīņās, turklāt bija apveltīts ar attēlošanai piemērotiem sejas patntiem. Ar Napoleona laikmeta atskaņām saistīts arī Rīgas Esplanādē esošais M.A. Barklaja de Tolli piemineklis, pareizāk sakot, 1913. gada pieminekļa replika, jo oriģināls gājis bojā Pirmā Pasaules kara laikā, kad bronzas skulptūru grasījās evakuēt. Pats ģenerālis feldmaršals bija Krievijas impērijas karavadonis, kas komandēja armiju karā ar Napoleonu 1812.gadā, kā arī vēlāk jau apvienotos Prūsijas - Krievijas spēkus 18013.-1814. gada kampaņas laikā. Varoņa izcelšanās cieši saistīta ar Rīgu, jo viņa vectēvs Vilhelms Barklajs de Tolli XVIII gadsimtā bijis Rīgas birģermeistars. 2002.gadā pēc uzņēmēja J.Gomberga iniciatīvas un par viņa līdzekļiem izveidotā bronzas skulptūra - replika tika uzstādīta uz vēsturiskā postamenta, kas bija kalts no bronzas sarkanā granīta un, atšķirībā no pašas statujas, bija sablagājies vecajā vietā. 1. attēlā - Žans Luī Davīds "Napoleons šķērso Senbernāras pāreju", 1800.-1801.g., Versaļas pils muzejs. |