- augsts, smails trīsstūra frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas. Parasti rotāts ar ažūriem vai reljefiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem, kā arī krusta puķēm. Tipisks gotiskās un neogotiskās arhitektūras elements, kura nolūks bija radīt iespaidu par loga vai portāla augstumu. Šāda frontona noslēgums bieži vien bija smaile vai tornītis. Vimpergi sastopami arī viduslaiku glezniecībā, radot aizmugures fonu Madonnai un svētajiem. Vieni no smalkākajiem portālu un logailu vimpergiem Latvijas sakrālajā arhitektūrā redzami Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes Evaņģeliski luteriskajā baznīcā, ko būvēja pirmais no Rīgas rātes būvmeistariem ar akadēmisko izglītību Johans Daniels Felsko. Visu portālu vimpergiem ir arī trīs krusta puķes, kuras pastiprina tā radīto augstumu. Baznīca tiek uzskatīta par eklektisma paraugu neogotikas formās un būvēta kā trīsjomu pseidobazilika.
1. attēlā - dažādu izmēru vimpergi Notre Dame gotiskās katedrāles aizmugurē, skats no bīskapa dārza.
2. attēlā - dažādu izmēru vimpergi neogotiskās Vecās Ģertrūdes baznīcas fasādē, Rīga, arhitekts J.D.Felsko, 1864.-1869.g.
