Vasarnīca (дача, bungalow, summerhouse, dacha)

- šim vārdam ir vairāki skaidrojumi - un, attiecīgi, tulkojumi citās valodās. Angliski runājošā pasaule sākotnēji izprata vasarnīcu kā bungalow (nosaukums cēlies Indijā) celtnes tipu, kuram vajadzēja obligāti saturēt verandu un būt vienstāva celtnei. Mūsdienās Britānijā un Ziemeļamerikā tā ir vienkārši zema celtne (viens vai pusotrs dzīvojamais stāvs), tuklāt augšstāvu bieži vien iebūvē slīpajā jumtā (mansards). XX gadsimta laikā plaši ieviesies arī "dacha" vasarnīcas tips - otra (sezonās vai arī regulāri) izmantojamā dzīvojamā māja, kas izvietota ārpus pilsētas. Tādas celtnes bija īpaši populāras PSRS, kad likumdošana neiebilda pret "dubulto dzīvojamo platību" ārpus pilsētas. Pateicoties tam, radās vasarnīcu Piemaskavas ciemati, kuros parasti dzīvoja vai nu amatpersonas (šādas vasarnīcas sauca par personālajām), vai nu zinātnieki un radošo profesiju pārstāvji. Viens no šādiem ciematiem - Peredelkino Piemaskavā - kļuva slavens pasaules mērogā, jo tur dzīvoja gan Nobela prēmijas laureāti dzejnieks Boriss Pasternaks, gan vesela plejāde citu literāro slavenību. Turpat atradies arī Rakstnieku Savienības daiļrades nams. Patlaban daudzi no literātiem ir miruši, un Peredelkino kapsēta pārvēršas par literāro Nekropoli.
Latvijā vasarnīcas tips ir tuvāks krievu analogam, jo tas sāk attīstīties vēl tais laikos, kad mēs ietilpām Krievijas impērijas sastāvā, turklāt tika veiksmīgi apgūta kurortu - Jūrmalu, sākotnēji gan Kurzemes, piekrastes zona. Jūrmalas apbūvē bija gan divstāvu, gan vienstāvu vasarnīcas - un to galvenā iezīme patiesi bija veranda. Daudzas no šīm vasarnīcām nebija aprīkotas ar krāsnīm, jo bija paredzētas tikai dzīvošanai siltajā laikā. Pilsētnieki pārsvarā vasarnīcas īrēja uz vasaras sezonu. Dažas vasarnīcas bija arī greznas, un tās faktiski bija ārpuspilsētas villas. PSRS laikos krietna daļa atsavināto vasarnīcu Jūrmalā tika pārvērsta bērnu atpūtas nometnēs. Bija arī mums PSRS pakļautības Rakstnieku un mākslinieku nami (Dubultos un Dzintaros). Pašlaik abās Jūrmalās tiek būvētas gan vasarnīcas tipa, gan visa gada garumā dzīvojamās mājas. Latviešu mākslinieki PSRS laikā arī tika pie vasarnīcu celtniecības - mājas gan bija visai pieticīgas, jo tām bija jāpakļaujas visādiem pazemojošiem ierobežojumiem. Un apkuri arī iekārtot nedrīkstēja - izņemot kamīnus. Bet veranda - vaļējā vai iestiklotā - bija visiem.