Valkīras (валькирия, valkyrie)

- ziemeļu mitoloģijā sieviešu kārtas dievības - jaunavas, kuras lemj par to, kurš no kaujas dalībniekiem mirs, un kurš paliks dzīvs. Bojā gājušos varoņus valkīras vēlāk nogādā uz Valhallu, kur valda dievs Odins. Tur viņas šiem varoņiem pakalpo, iznēsādamas tiem dzērienu dzīru laikā. Valkīras mēdz arī kļūt par izcilāko varoņu (gan dzīvo, gan mirušo) mīļākām. Atbilstoši leģendām - un it īpaši daudzajām norvēģu sāgām, valkīras ir dievu - valdnieku meitas, to pavadoņi mēdz būt gan gulbji, gan kraukļi, gan zirgi. Valkīras ir visai iecienītas starp dažādu žanru māksliniekiem - sākot ar dzejniekiem un gleznotājiem, beidzot ar komponistiem. Valkīras ir gandrīz vai galvenās varones Riharda Vāgnera operu cilkā "Nībelunga gredzens". Un arī arheoloģiskās atradnes (apbedījumi) Skandināvijā satur stilizētus sudraba amuletus, kuros attēlotas sievietes garos tērpos ar plandošiem matiem, un tās tur rokās dzērienam domātus ragus. Šo amuletu ilgstošā izplatība un daudzums vikingu apbedījumos liecina par tautas ticību valkīru spējai atbalstīt varoņus arī pēc nāves. Sāgās valkīras parādās kā sievietes - cīnītājas, spēcīgas un drosmīgas, zināmā mērā amazoņu līdzinieces.
Tā kā Rihards Vāgners savas karjeras sākumā (1837.-1839.gadā) strādājis Rīgā par Pilsētas teātra galveno diriģentu, viņa operas, un tai skaitā arī "Valkīra" (sarakstīta 1856.gadā), tika šeit uzvestas vairākkārt. Šīs operas galvenā varone dieva Votāna meita valkīra Brunhilde mēģina glābt jauno varoni Zigmundu, izrādot nepakļāvību savam tēvam. 2013.g., atzīmējot Riharda Vāgnera divsimtgadi, Latvijas Nacionālā operā tika izrādītas visas "Nībelunga gredzena" tetraloģijas cikla operas, starp tām arī "Valkīra", kura savu kārtējo pirmizrādi LNO bija piedzīvojusi 2007. gadā.