Vecticībnieki (Старообрядцы, раскольники, Old believers)

- ir Krievijas pareizticības atzarojums, kas izveidojies XVII gadsimta vidū, kad 1652. gadā toreizējais patriarhs (baznīcas galva) Nikons ieviesa virkni jauninājumu, vēlēdamies novērst nesaskaņas starp Grieķu un krievu dievkalpojumu praksi, kuras, viņaprāt, bija radušās neprecīzo garīgo tekstu tulkojumu dēļ. Diemžēl Nikons savu rīcību nebija pietiekami saskaņojis ar draudzēm un pārāk skarbi vērsies pret tām draudzēm un to locekļiem, kuri turpinājuši piekopt ilggadējās reliģiskās prakses. Turklāt jauninājumos pārāk redzamu vietu ieņēma saikne ar valstisko ideoloģiju. Šo veco tradīciju piekritējus oficiālā Krievijas pareizticīgā baznīca pasludināja par "šķeltniekiem, staroobrjadciem - būtībā vecticībniekiem" un uzsāka to plānveidīgu vajāšanu - izsūtīšanu, ieslodzījumus u.c. Paši šķeltnieki labprāt "upurējušies" atbilstoši seno kristiešu tradīcijai. Par vienu pazīmi, kas liecināja par uzticēšanos senajām tradīcijām, kļuva "krusta pārmešana" ar diviem pirkstiem - pretēji Nikona jauninājumam. Piedāvātā Vasilija Surikova glezna "Bajāriene Morozova" attēlo kādu no šīm Vecās ticības varonēm brīdī, kad viņa, būdama apcietināta, joprojām pacēlusi krusta zīmē divus pirkstus.
Vecticībnieki parādījušies Latvijas teritorijā (kas tolaik ietilpusi Žeče Pospolitas valstī) XVII gadsimta otrajā pusē, bēgot no vajāšanas dzimtenē. Viņu liela daļa joprojām glabā uzticību savu senču ticējumiem, un pēc 2004.gada datiem, to esot ap 8000 cilvēku, pārsvarā Latgales lauku novados. Vecticībnieki izceļas ar savu strādīgumu un alkohola nelietošanu. 1991.gadā Latvijā tika atjaunota Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas centrālā padome. Vecticībniekiem Rīgā arī ir divi dievnami (vai lūgšanas nami), no kuriem t.s. Grebenščikova draudze apdzīvo mākslinieciski vērtīgu ēku ansambli, ko veidojuši spilgti Latvijas arhitekti - J.Baumanis un R. Šmelings. Turklāt skaisto zeltīto zvanu torni, lieliski apvienojot senkrievu tradīciju ar jūgendstila elementiem jau XX gadsimta sākumā radījis Aleksandrs Šmelings. Pašā kompleksā glabājas vairāk nekā tūkstotis seno vērtīgo pareizticīgo ikonu un veco garīgo grāmatu krājums. Draudzei ir arī publiskā bibliotēka ar 6000 grāmatu un vecticībnieku periodisko literatūru. Vecticībnieki un to pēcteči ir allaž bijuši Latvijas valstiskuma aktīvi atbalstītāji. Savukārt, Daugavpilī funkcionē veselas sešas vecticībnieku draudzes.