Vispasaules izstāde (Всемирная выставка, World's fair, world exposition)

- ir cēlusies no franču tradīcijas rīkot nacionālās izstādes, par kuru kulmināciju kļuva Francijas industriālā izstāde, ko 1844.gadā noturēja Parīzē. Ideja guva lielu piekrišanu gan kontinentālajā Eiropā, gan it īpaši Lielbritānijā. Par pirmo un visplašāk apmeklēto "Pirmo Vispasaules izstādi" kļuva 1851. gadā Londonas Haidparkā šim nolūkam speciāli uzbūvētajā "Kristāla pilī". Tā notika ar nosaukumu "Visu Pasaules tautu darbu un industrijas Lielā Izstāde". Pastāv versija, ka izstādes organizēšanas ideja piederēja karalienes Viktorijas vīram princim Albertam, un tajā patiesi pirmo reizi vēsturē izstādīja dažādās valstīs rūpnieciski ražotus produktus. Gada laikā izstādi apmeklēja vairāk nekā 6 miljoni cilvēku - neticams skaitlis. Izstāde būtiski ietekmēja vairākus sabiedrības attīstības aspektus, tai skaitā, rūpniecisko izstādājumu dizainu un attiecīgo speciālistu sagatavošanu, veicinot starptautiskos sakarus, tirdzniecību un tūrismu. Paša prinča Alberta loma izstādes, kas veicināja Anglijas un Londonas popularitāti un uzplaukumu, nav aizmirsta, un par to liecina milzīgais un krāšņais princim veltītais Alberta Memoriāls. Mūsdienās Starptautiskās izstādes (dažkārt arī saukti par gadatirgiem) notiek visā pasaulē, piedalīties tajās ir liels gods.
1925. gadā Latvija kā neatkarīgā valsts piedalījās Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē, kur ieguva zelta medaļu par nacionāli konstruktīvā stila ideju un bronzas medaļu par šķīvjiem, toreiz būdama vienīgā no Baltijas valstīm, kas piedalījās šajā skatē. Savukārt, 1937. gada Vispasaules izstādē Parīzē jau bija pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis vienotajā paviljonā, ko izstrādāja latviešu mākslinieks Romāns Suta. Turklāt pasaulē visplašāk atpazīstamais latvietis - konstruktīvists, gleznotājs un kolāžas meistars- Gustavs Klucis - tai pašā izstādē izstrādāja PSRS ekspozīcijas paviljonu.