Vecā Derība (Ветхий Завет, Old Testament)

- reliģiskās senebreju grāmatas (Svēto rakstu) Bībeles pirmā daļa, kura satur jūdaisma pamatus, tai ir simbolisks raksturs, kas palīdz noskaidrot kultūrvēsturiskas patiesības. Veido kristietības Svēto rakstu kanona pirmo daļu, tomēr kristiešu attieksme pret to nav viennozīmīga. Vecās Derības sižeti ir bezgalīgi atspoguļoti gan literatūrā, gan tēlotājā mākslā. Starp šiem sižetiem ir gan Ādama radīšana, gan grēkā krisāna ar izraidīšanu no paradīzes, gan virkne jēdzienu, kuri veido slavenos tēlotājas mākslas un ētikas sižetus - desmit baušļi, Ēģiptes sodības, pazudušais dēls, Jāzeps un viņa brāļi, Noasa šķirsts, Babilonijas gūsts, Bābeles tornis u.c. Vecās Derības sižeti ietekmējuši mūsdienu civilizācijas attīstību līdzās Antīkās pasaules mitoloģijai, literatūrai un mākslai.
Veco Derību pirmais iztulkoja latviski luterāņu mācītājs Ernsts Gliks 1789. gadā. Atbilstoši Vecās Derības sižetiem slavenākais mākslas darbs latviešu valodā ir Raiņa luga "Jāzeps un viņa braļi", kur "Jāzeps ir aprakstīts, kā jaunā ceļa sācēja traģiskā vientulība".