Vēdeklis (Веер, fan)

- neliela, parasti saliekamā ierīce, kas rada vēja plūsmu sejas, roku un plecu atvēsināšanai. Austrumos vēdekļi no palmu un lotosu lapām bija pazīstami kopš senatnes. Indijā vēdeklis bija karaļa vara atribūts, Japānā tas kalpoja par militārās varas simbolu. Pirmos saliekamos vēdekļus XVII gadsimta sākumā Eiropā ieveda jezuīti un tirgoņi, kuri bija ilgstoši uzturējušies Ķīnā. Rietumu meistari visai drīz iemācījās kopēt saliekamos vēdekļus, bet mākslinieki sāka tos apgleznot, pārvēršot noderīgo rīku (kā zināms, pilīs allaž bijušas problēmas ar ventilāciju) par greznuma lietu un dažkārt par mākslas darbu. Smalko dāmu vēdekļi papildināti ar strausa spalvām, kas skatāms XVIII gadsimta portretos.
Vēdeklis kļuva par Rīgas turīgo pilsētnieču aksesuāru XVIII gadsimtā, bet tā plašāka izmantošana saistīta ar vēdekļu rūpniecisko ražošanu un ievešanu, pieaugot tirdzniecības sakariem. Bagātākās dāmas izmantoja ziloņkaula vēdekļus ar apgleznotā zīda iestarpinājumiem, īpaši aizraujoties ar japāņu motīviem. 2014. gada martā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstādē bija apskatāms XIX gadsimta Ķīnā darināts vēdeklis no spāņu dejotājas Martas Alberingas kolekcijas. Šim vēdeklim esot sava leģenda un noslēpums.