Zobens (меч, Sword)

- aukstais tuvcīņas ierocis, kurš izgatavots no garenas metāla plāksnes un domāts ciršanai un duršanai. Bronzas laikmetā zobenam izmantoja attiecīgi bronzu, kopš dzelzs laikmeta sākuma - dzelzi, respektīvi, tēraudu. Zobenu veidi laika gaitā ir mainījušies. Sākotnēji tas bija vienkārši duncis, ap 1600 gadu pirms m.ē. kļuva garāks- pārtapa par zobenu. Zobens varēja būt ar vienu griezošo malu (vienasmens) vai arī abpusējs. Viduslaiku bruņinieku zobens kļuva garāks, lai varētu aizsniegt pretinieku- kājnieku.
Latviešu valodā vārda "zobens" izcelsmi daži skaidro ar jēdzienu "zobs" un tā darbību - košanu, proti, kaitējuma nodarīšanu pretiniekam. Latvijas teritorijā zobeni parādījās vēlajā dzelzs laikmetā. Normunds Jērums veltījis vienasmens zobenu lietošanai zemgaļu apdzīvotajās teritorijās nopietnu pētījumu un konstatējis, ka XI-XII gadsimtā tie jau bijuši vietējo kalēju izstrādājumi, bet iepriekšējos divos gadsimtos tie ir vienkārši lietoti. Autors uzsvēra atšķirības starp kaujas nažiem un zobeniem; otrajiem asmeņi ir daudz garāki. Latvijā vārds saistīts ar krustnešu ordeņa nosaukumu - Zobenbrāļu ordeni.