Zīmogs, apzīmogošana (Удостоверяющая печать, seal (emblem))

- ir nospiedums, ko izspiež vai pievieno dokumenta autentifikācijai (patiesīgumam) kopā ar parakstu. Senākos zīmogus sākuši izmanto jau agrīnajās civilizācijās, tie arheoloģijā kalpo par vēstures materiālo liecību. Senajā Divupē jau greba (vai izkala) cilindriskus zīmogus (tos arī dažkārt sauca par spiedogiem) no akmens. Lai apzīmogotu dokumentu, izmantoja dažādas cietējošās vielas (vasku, mālu, lakas u.c.), uz kurām tika uzspiesta speciāla ierīce ar paša zīmoga attēlu. Kopš senatnes katram svarīgam dokumentam bija nepieciešama apzīmogošana. Gan laicīgie, gan garīgie valdnieki, tiesneši un aristokrāti centās pasūtīt sev īpašu zīmogu, dažreiz ar pašu ģerboņa elementu, iniciāļiem vai kādu iecienītu simbolu. Tāpat apzīmogošanai tika izmantoti tā saucamie zīmoggredzeni. Tradīcija saglabājusies līdz mūsdienām, turklāt zīmoggredzenu simboliku labprāt izmanto filmu un it īpaši treileru intrigās (te zīmogi parasti tiek smalki viltoti). Savā laikā ar zīmoggredzenu izstrādāšanu nodarbojās tāds izcils tēlnieks kā Benvenuto Čellini.
Baltijas un Latvijas tradīcijā zīmogi, kurus sauc arī par zieģeli jeb spiedogu, parādās reizē ar krustnešiem un rakstītiem līgumiem. Tā, uz pāvesta legāta Modēnas bīskapa Vilhelma dokumenta, kurā viņš 1225.gadā izšķir strīdu ius Gotorum starp Livonijas bīskapu Albertu un Rīgas pilsētu, ir veseli pieci dažādi zīmogi. Zīmogu pētīšana sniedz daudz informācijas par pagātni, un 2012.gadā mūsu topošā zinātniece Ilona Teplouhova pat ieguva speciālu Vācijas balvu par savu darbu "Latvijas teritorijas 13.-17.gs. vaska zīmogi Latvijas Valsts vēstures arhīvā". Savukārt, 2014. gadā tika ieplānota vēstures seriāla "Zīmogs sarkanā vaska krāsā", kas būs veltīts Republikas simtajai gadadienai, uzņemšana.