Dionīss, Bakhs (Дионис, Dionysus)

- bija vīnogu ražas, vīndaru un auglības dievs ar nelieām trakulības piedevām. Dionīsu uzskata par vienu no senākajām Grieķijas dievībām. Atbilstoši arheologu atradnēm un atšifrētiem tekstiem, viņa kults pastāvējis jau apmēram 1500 gadus p.m.ē, jo vīnam jau kopš dziļās senatnes bija liela loma antīkās Grieķijas dzīvē. Turklāt Dionisam senie grieķi piedēvēja lielu lomu teātra dzīvē (to vēlāk pārņēma arī romieši), bet tiem viņš pazīstams kā Bakhs, vārds, no kura vēlāk atvasinātas gan šīs dievības pavadones, draiskulīgās bakhantes, gan arī plašie auglības svētki, kuru laikā notika gājieni un gaviles ar apdullinošu mūziku un vīna reibumu, kas esot izraisījuši ekstāzi un aizmiršanos. Ar Dionīsu (Bakhu) saistīts arī orģijas jēdziens, kura maigāka izpausme ir vēlākie karnevāli. Dionīss bija jaunākais starp olimpiešu dieviem un pēdējais starp uzņemtajiem to kārtā par spīti tam, ka viņa māte Semele bija mirstīgā un gāja bojā, kad Zevs viņai parādījies savā īstenajā izskatā.
Baltiešu mitoloģijā Dionīss vistuvāks ir Dieviņam, kurš tāpat rūpējas par labu ražu. Tomēr senlatviešu Dievs (drīzāk tomēr Dieviņš), kas vienlaikus ir arī "ētiskās kārtības noteicējs, kas soda ļaunos", ir daudz tikumīgāks par antīko Dionīsu - Bakhu. Tālab arī Augusta Folca attēlotais skulpturālais Dionīss vairāk atgādina kārtīgu zemnieku aizbildni nevis savu draiskulīgo un viegli apskurgušo antīko (vai Renesanses) prototipu.