Dekoratīvā māksla (декоративное искусство, decorative art)

- kopā ar arhitektūru veido cilvēka lietišķi priekšmetisko vidi, piešķirot tai estētisko tēlainību. Dekoratīvās mākslas īpašības atklājas ansamblī, tas ir mākslas veidu kopums, bet tā paraugi mēdz būt arī īpašu funkciju- paklāji, salvetes, gobelēni, sedziņas, apģērba gabali.
PSRS laikos dekoratīvajai mākslai bija viena milzīga priekšrocība salīdzinoši ar "augstākajām mākslām"- tā drīkstēja nebūt ideoloģizēta un tās ietvaros tika pieļauta spilgta nacionālo elementu izcelšana. Līdz ar to latvieši centās savā sadzīvē pēc iespējas vairāk lietot nacionālās lietišķas mākslas radītos priekšmetus - sedziņas ar tautiskiem rakstiem, koka svečturus, keramiskos traukus, rakstainus cimdus un zeķes, jo tiem turklāt bija raksturīga arī daudz augstāka kvalitāte. Toreiz sieviešu rotās dominēja izstrādājumi no dzintara. Šīs tradīcijas tagad iet mazumā, bet cieņa pret tautiskiem ornamentiem dizainā saglabājas, pat interneta saitu noformēšanas līmenī. Tomēr latviešu tradīcijā dekoratīvā māksla vispilnīgāk realizēta tautas tērpu bagātībā un dažādībā.