ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Delfu orākuls (Дельфийский оракул, Delphyc Sibyl) latīņu: orare

- vārds cēlies no latīņu valodas darbības vārda "runāt", tāpat kā visiem pazīstamais "orators", bet, atšķirībā no citiem pareģotājiem (runātājiem) Delfu orākuls bija īpašs. Viņs darbojies Senās Grieķijas ievērojamajā reliģijas centrā 7. –6. gs. p.m.e. Parnasa pakājē, un senie grieķi uzskatīja šo vietu par pasaules centru, griežoties turp pēc nākotnes pareģojumiem. Delfu orākula pareģojumiem sekojuši gan karavadoņi, gan valdnieki, turklāt, pat Romai pārņemot antīkās pāsaules pārvaldīšanu, Delfu orākuls nebija zaudējis savu spēku. Senatnē pastāvēja uzskats, ka tieši ar Delfu orākula muti runājot dievi, atbildot uz cilvēku jautājumiem, kā arī interpretējot dabas parādības. Savādi, bet galvenā orākula lomu Delfos pildīja Pitija, Apollona tempļa priesteriene. Bija arī citas Apollona priesterienes - Sibilas, turklāt vēlāk to pareģojumi tika apkopoti īpašos tīstokļos, kā tas redzams arī Mikelanželo gleznojumā.
Delfu orākulam par godu informatīvais Baltijas ziņu portāls vairākās valodās nosaukts par Delfi, un jau 15 gadus tā ir otra apmeklētākā interneta vietne Latvijā. Portāls piedāvā ziņas, analītiskus materiālus, izklaidi, žurnālistu pārdomas, turklāt pēdējā laikā ir papildināts ar interneta žurnāliem. Portāls Latvijā piedāvā materiālus gan latviešu, gan krievu valodā, bet pārējās Baltijas republikās attiecīgi igauņu un lietuviešu valodā.

1. attēlā - Mikelandželo "Delfu Sibila", 1509.g.

2. attēlā - Džons Viljams Vaterhauss "Pie orākula", 1884.g.