Dievturība, neopagānisms (Неоязычество, Modern paganism, neopaganism)

- ir garīgā kustība (saukta arī par mūsdienu pagānismu), kas izpaužas kā tieksme atdzīvināt mitoloģizētos pagāniskos kultus, kas bija izplatīti dažādās Eiropas daļās pirms kristietības. Šīm kustībām ir vairākas kopīgas iezīmes, starp kurām noteicošā ir pieķeršanās senajiem folkloras un etnogrāfijas avotiem ar dažādu ticamības un arī sekošanas tiem pakāpi, aizraušanās ar tieši savas tautas (tautu grupas) vēsturiskā garīgā pārākuma izcelšanu. Kustība sasniegusi arī ASV, kur tās apoloģēti apgalvo, ka tā esot "vēsturiskās iedvesmas un mūsdienu kreativitātes sintēze". Ir izveidota pat neopagānisma teoloģija. Kustība tāpat ļoti izplatīta bijušās PSRS teritorijā, kur jau vairāk nekā 30 gadus parādās pseidovēsturiskās slāvu - "rusiču" hronikas, kā arī aktīvi darbojas sludinātāji un personas, kuru darbība pat tiek atzīta par ekstrēmisku.
Latvijā dievturība izpaužas kā senlatviešu pirmskristietības, faktiski pagānu ticējumu atdzīvināšana uz folkloras, mitoloģijas un dainu pamata. Kā reliģiskā kustība aizsākta 1925. gadā, pamatlicējs Ernsts Brastiņš. Ticējumu pamatā trīsvienība – Dieviņš, Māra un Laima. Dievturi noliedz kristietības izglītojoši progresīvo ietekmi un aicina “atgriezties pie senču tikumiem”.