- sākušas veidot arhitektūras ansambļu noformējuma būtisku daļu laikmetā, kad feodāļu pilis pakāpeniski zaudēja savas aizsargfunkcijas un sākušas pārvērsties lepnās rezidencēs, kad paceļamo tiltu vietā nāk greznas ārējās un iekšējās kāpnes. Metāliskās kaluma (dzelzs, čuguna) margas bija iespējams veidot visdažādākās formās, darinot no tām ziedus, volūtas un citas dekoratīvās struktūras. Dzelzi varēja kalt karstu nolūkā iegūt izsmalcinātas formas (jo tā bija pietiekami elastīga), bet lētākas čuguna margas ieguva, izmantojot speciālas atlejamās formas. Dekoratīvās margas Latvijas pilsētās tāpat spēj piešķirt jebkuram balkonam, tiltiņam vai āra trepēm īpašu izskatu. Mākslinieka - kalēja fantāzija kombinācijā ar iespēju "pozicionēt sevi" mūsdienu Latvijā guvusi plašu atbalstu, tiek rīkoti kalēju amatniecības festivāli un tiek atjaunotas kādreizējo lepno Rīgas jūgenda villu un īres namu margas.
1. attēlā - kaltas dzelzs margas (paraugs) no Svētā Pāvila katedrāles Londonā Viktorijas un Alberta muzejā, Anglija.
2. attēlā - kaltas dzelzs trepju margas Dauderi, Rīga.
