Fragments, detaļa (фрагмент, fragment) latīņu: fragmentum

- šis jēdziens civilizācijas vēsturē ir visai būtisks, jo laika gaitā lielākā daļa visa, ko cilvēku rokas un prāts radījis, neizbēgami aiziet bojā, sašķīst, sapelē, sabrūk, sadeg. Līdz ar to mūsu zināšanas par pagātni ir fragmentāras, nepilnīgas, tomēr dažkārt pēc kādas detaļas izdodas zināmā mērā, gan aptuveni, rekonstruēt bijušo - un dažreiz pat atjaunot to. Arī pagātnes mākslas darbi, kas nonāk līdz mūsdienām, dažkārt ir tikai fragmentos, kaut vai slavenais Pergamas altāris. Mūsdienu Vēstures muzejos visai bieži tiek izstādīti saglabājušies seno mākslas un pat sadzīves priekšmetu fragmenti. Tāda zinātne kā arheoloģija vispār pārtiek tikai no fragmentiem vai, labākā gadījumā, stipri cietušiem artefaktiem. Literatūrā (it īpaši piedzīvojumu un spiegu romānos) reālie notikumi bieži vien tiek rekonstruēti pēc tekstu fragmentiem. Tā, slavenā Žila Verna romāna "Kapteiņa Granta bērni" visa darbība notiek mēģinājumos noskaidrot pazudušā kuģa koordinātes pēc vairāku tekstu fragmentiem.
Arī Latvijas kultūras telpā (it īpaši arhitektūrā) par kādu mākslas darbu nākas spriest tikai pēc kāda fragmenta, piemēram, 1905.gada muižu dedzināšanu pārdzīvojušās pils daļas, Viduslaiku portāla puses, ērģeļu prospekta kādas figūras. Dažreiz saglabājies fragments ieņem goda vietu atjaunotajā celtnē. Savukārt, citreiz viens pats kādas gleznas elements spēj sniegt priekšstatu gan par autora personību, gan par mākslas darbu kopumā. Tā, draiskā un valdonīgā raganīgā skaistule Maijas Tabakas gleznas daļā (fragments) iemieso XVIII gadsimta Rundāles grezno un velnišķīgo dabu.