Faraons (фараон, pharaoh)

- tituls, ko izmanto mūsdienās gan zinātnieki, gan rakstnieki, apzīmējot Senās Ēģiptes valdniekus visas valsts pastāvēšanas laikā, kaut faktiski tas kļuvis par oficiālu tikai Jaunās dinastijas valdīšanas periodā, proti, apmēram 1,5 gadu tūkstošus p.m.ē. Vārds pēc būtības bija domāts Lielās mājas (valdnieka pils) apzīmēšanai. Farona varas atribūti – dubultais kronis ar kobru, un divi scepteri. Faraons tika uzskatīts par saules dieva Ra dēlu, taisnības dieva Hora iemiesojumu uz zemes un nāves dieva Ozirisa mantinieku. Gleznojumos faraons allaž tika attēlots daudz lielāks nekā apkārtējie. Faraona tēls ir ietverts arī vairākās Vecās Derības epizodēs un attēlots gan tēlotajā mākslā, gan literatūrā un mūzikā. Freskā attēlotie faraons Amenhoteps I un viņa māte abi attēloti kā valdnieki, turklāt viņi tika pielīdzināti dieviem mākslinieku un amatnieku ciematā, ko, šķiet, īpaši patronējuši. Tieši šie meistari arī radījuši slaveno Faraonu ieleju XVIII - XXI dinastijas periodā.
Oriģinālajā reljefā no Abu Simbelas tempļa attēlota pirmā vēsturiski dokumentētā Kauja pie Kadešas (mūsdienu Sīrijā), kas notika ap 1274.gadu p.m.ē., kura tika detalizēti aprakstīta, un, iespējams, bijusi vislielākā kara ratu kauja senatnē, kur esot piedalījušies vismaz 5 tūkstoši kara ratu. Latvijā ar faraoniem saistīta virkne notikumu - gan latviešu arheologu piedalīšanās XX gadsimta 20.-tajos gados arheoloģiskajās ekspedīcijās sakarā ar faraona Tutanhomona kapeņu atklāšanu, gan Boļeslava Prusa romāna "Faraons" tulkojums latviski, gan aizraušanās ar faraona sievas Nofretete portretu un pat atkārtotie Verdi operas "Aīda" uzvedumi.