ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Vaidelotis (burtnieks) (волхв, soothsayer, fortuneteller)

- nākotnes pareģotājs, tas, kas prot, nododoties burvestībām un lūgšanām, paskaidrot, kas varētu piemeklēt prasītāju nākotnē. Senajā Ēģiptē tās bija Sibillas un Orakuli, ziemeļu tautām - pareģotāji. Īpaša loma tiem bija periodos pirms īsta valstiskuma nodibināšanas. Parasti tiek attēloti kā sirmi veči ar bārdu, kuri ir arī vientuļnieki. Pie tiem valdnieki griežas rūpju brīžos. Slavenākais no mums tuvākajiem darbiem, kas veltīts šādam pareģojumam, ir Puškina "Dziesma par viedīgo Oļegu", kas piepildās visai negaidītā formā - par kņaza nāves iemeslu patiesi kļūst viņa zirgs, no kura galvaskausa izlien odze un sadzeļ valdnieku.
Latviešu episkajos stāstījumos parādās burtnieki un vaideloši, kā arī burtniecība, kas cenšas izskaidrot zīmes un vārdus, to slepeno nozīmi. Mūsu pareģotāji tiek attēloti atbilstoši tradīcijai, it īpaši nacionālā romantisma gleznojumos. Tā, A.Baumaņa gleznā nākotne tiks noteikta atbilstoši tam, ar kuru kāju baltais zirgs pārkāps pāri uz zemes noliktam šķēpam- bet vaidelotis apmetnī seko procesam. Arī viena no Brīvības pieminekļa centrālajām skulpturālās grupām Rīgā (tēlnieks Kārlis Zāle) nosaukta par Vaideloti.

1. attēlā - Viktors Vasņecovs "Oļegs satiek gaišreģi", 1899.g.

2. attēlā - Arturs Baumanis "Likteņa zirgs", 1887.g., LNMM kolekcija.