ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Dodžs (дож, doge)

- Venēcijas Republikas vēlēts Maģistrāta Padomes galva, sava veida hercoga ekvivalents apmēram 1000 gadu pilsētas- republikas pastāvēšanas laikā. Kopš 1172.gada dodža amats bija vēlēts un par tā kandidatūru sprieda Venēcijas Lielā Padome, turklāt parasti izšķirošās balsis piederēja tā saucamajai četrdesmit vīru komitejai. Nominēšana izraisīja spraigas debates, kad bieži vien balsis par kādu no kandidātiem dalījās tieši uz pusēm. Līdz ar to kopš 1262.gada komitejai pievienoja vēl vienu locekli. Dažus gadus vēlāk, cenšoties ierobežot slavenāko ģimeņu varu Venēcijā, dodža vēlēšanas kļuva pavisam sarežģītas un daudzpakāpju. Dodži tika vēlēti arī Venēcijas konkurentē - Dženovas republikā, kur tos apstiprināja Lielā Padome. Kaut sākotnēji dodžu laicīgā vara bija milzīga, viņi tika pakļauti stingrai Lielās Padomes pārraudzīšanai, turklāt dodžam nedrīkstēja piederēt īpašumi ārpus republikas. Pēdējais Venēcijas dodžs zaudēja savu titulu tikai pašās XVIII gadsimta beigās, Bonapartam iekarojot Itāliju. Dodža varu simbolizēja tā ciešā savienība ar jūru, kas tika atzīmēta ar speciālu "laulību" ceremoniju, iemetot jūrā gredzenu. Par dodža amatu viņa portretos liecina gliemežvāki pogu vietā.

1. attēlā - Džovanni Bellini "Leonardo Loredāns - Venēcija dodžs", 1501.g.

2. attēlā - Džentili Bellini "Venēcijas dodžs Džovani Močenigo", 1478.g.